Aktualitātes

2011.gadā Latvijā straujākais pasludināto maksātnespēju kritums starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm

Jaunākais starptautiskās kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) pētījums norāda uz 2010.gadā Eiropā radušās parādu krīzes turpināšanos arī 2011.gadā. Lai gan daļā Eiropas valstu situācija maksātnespēju jomā ir uzlabojusies, nozīmīga daļa tomēr atrodas saspringtā situācijā.

Maksātnespēja Centralās un Austrumeiropas valstīs

Ekonomisko situāciju, kāda šobrīd izveidojusies Centrālās un Austrumeiropas valstīs, nosaka pastāvošā parādu krīze un no tās izrietošās sekas. 2011.gada trešajā ceturksnī, pirmo reizi kopš 2009.gada, bija novērojama kapitāla aizplūšana no Centrālās un Austrumeiropas reģiona. 2011.gadā Rietumeiropas bankas nonāca saspringtas finansiālās situācijas priekšā, kā rezultātā tika veiktas darbības savu parādu nastu nastas samazināšanai, lai stiprinātu pašu kapitāla bāzi. Izsniegto kredītu apjoma samazināšanās, stingrāki nosacījumi kreditēšanai, kā arī dažādi taupibas pasākumi palēnināja ekonomisko izaugsmi 2011.gadā. Saspringtā situācija uzņēmējdarbībā radījusi maksātnespēju skaita pieaugumu Centrālajā un Austrumeiropā par 6.1%. 2011.gadā kopējais pasludināto maksātnespēju skaits bijis 39 423, kas ir par 2 284 gadījumiem vairāk kā 2010.gadā.

2011.gadā lielākais maksātnespēju vilnis skāris Bulgāriju – šajā valstī pasludināto maksātnespēju skaits pieaudzis par 114.3%. Augsts maksātnespēju skaits ir arī Slovēnijā (+ 32.4%), Čehijā (+ 21.5%) un Ungārijā (+ 16.2%). Pozitīva tendence 2011.gadā skārusi Baltijas valstis. Pasludināto maksātnespēju skaits Latvijā 2011.gadā samazinājies par 66.8% un veido 800 gadījumus, salīdzinot ar 2407 gadījumiem 2010.gadā. Arī Igaunijā pasludināto maksātnespēju skaits samazinājies ievērojami – par 49.2%, kā arī Rumānijā – 16.4%. Lietuvā tendence nav tik pozitīva un maksātnespēju skaits ir augsts – 1512, kas ir par 1.1% vairāk nekā 2010.gadā. Tomēr šeit jāņem vērā, ka maksātnespēju reģistrācijas un uzskaites nosacījumi katrā valstī var atšķirties, tādēļ savstarpēji precīzi salīdzināt šos rādītājus nav iespējams.


Prognozes 2012.gadam, pēc Verband der Vereine Creditreform pētījuma veidotāju domām, neizskatās rožainas. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Eirozonā un ar to saistītais Rietumeiropas banku parādu samazinājums varētu nostādīt Centrālās un Austrumeiropas valstis sistemātisku finanšu problēmu priekšā - ar dramatiskām sekām vietējā izaugsmē, kā arī maksātspēju jomā. Īpaši drūmas prognozes ir tādām valstīm kā Slovēnija un Ungārija, kuras iespējams ieslīgs recesijā. Turpretī citu Centālās un Austrumeiropas valstu tautsaimniecības, kuras uzrāda mazāku integrācijas koeficientu ar Rietumeiropu, attīstības prognozes ir salīdzinoši pozitīvas.


Augstākais maksātnespējas risks Centrālajā un Austrumeiropā tirdzniecības nozaru uzņēmumiem

Pētījumā nozaru griezumā apskatītas Centrālās un Austrumeiropas valstis. Lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas maksātnespējas gadījumu reģistrēti tirdzniecības nozares uzņēmumiem. Vairāk kā trešdaļa maksātnespējas lietu (37%) pieder tirdzniecības sektoram, turpretī pakalpojumu sektorā uzņēmumu maksātnespējas veido 28.2%. Salīdzinoši augsts ir arī ražošanas un apstrādes nozares maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kur tas skar gandrīz katru piekto uzņēmumu jeb 19.2%. 2011.gadā salīdzinoši mazāko īpatsvaru nozaru maksātspējā veido būvniecības nozare, kur par maksātnespējīgiem atzīti 15.6% uzņēmumu.

2011. gada tendences rāda, ka maksātnespēju skaita ziņā vēl joprojām augstākie rādītāji ir tirdzniecības sektorā, kur izmaiņas, salīdzinot ar 2010.gadu, ir nelielas (-0.4%). Savukārt ražošanas un apstrādes nozares izaugsmi manāmi ir ietekmējusi ekonomikas attīstības palēnināšanās. Ja 2009. un 2010. gadā maksātnespējīgo uzņēmumu sadalījums veidoja attiecīgi 15.1% un 15.2%, tad 2011.gadā tas pieaudzis līdz 19.2%. Turpretī maksātnespēju skaits pakalpojumu sektorā pakāpeniski samazinās - 2011.gadā veido 28.2%, salīdzinot ar 2010.gadu, kad veidoja 31.1%, vai 2011.gadu ar 33.6%. Būvniecības nozarē pēdējos gados novērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas svārstības, tomēr 2011.gadā maksātnespēju skaits starp būvniecības uzņēmumiem ir samazinājies un šobrīd veido 15.6%.


Saspringta situācija vecajās Rietumeiropas valstīs

Situācija maksātnespēju jomā Rietumeiropas valstu blokā, kurā iekļauta 21 valsts, kopumā ir saspringta, kam par iemeslu ir plašā parādu krīze. Salīdzinot ar 2010.gadu, pasludināto maksātnespēju kopskaitā vērojams neliels pieaugums – +0.3%. Ja 2010. gadā maksātnespēju skaits Rietumeiropas valstīs bija 174 463, tad 2011. gadā tas veido 174 917.  Tā kā pieaugums ir neliels, varētu teikt, ka iestājusies stagnācija, tomēr vēsturiski salīdzinot, maksātnespēju skaits joprojām ir augstā līmenī. Šādu situāciju veido ieviestās krasās taupības programmas un sabiedrības uzticības trūkums, savukārt lielie valstu parādi radījuši saspringtu situāciju banku sektorā. Maksātnespēju skaita pieaugumu veicina arī paaugstinātās banku procentu likmes un apgrūtinātā iespēja uzņēmumiem aizņemties.

Uz katriem 10 000 uzņēmumu vidēji Rietumeiropas valstīs tika pasludinātas 68 maksātnespējas, kas salīdzinot ar pagājušo gadu ir palicis nemainīgs rādītājs. Visstraujākais maksātnespēju skaita pieaugums bijis Grieķijā +27.3%, Spānijā +18.7%, Itālijā +16.9% un Portugālē +17.1%. Šajā valstu grupā savukārt lielākais maksātnespēju skaita samazinājums 2011.gadā vērojams Dānijā (-15.7%), Austrijā (-7%) un Vācijā (- 5,8).


Privātpersonu maksātnespēju skaits Eiropā samazinājies

Lai gan 2010.gadā privātpersonu maksātnespēju apjoms bija liels, valstīs, kur statistiskā informācija par fiziskās personas maksātnespējas procesiem ir pieejama, 2011. gadā bija novērojams skaita samazinājums par 1.5%. Verband der Vereine Creditreform (VVC) pētījuma ietvaros apskatītas 9 vecās Eiropas valstis. Kopējais reģistrēto privātpersonu maksātspējas lietu skaits 2011. gadā ir 373 284, kas ir par 5807 maksātnespējas gadījumiem mazāk nekā 2010.gadā. Pērn privāto maksātnespēju skaits samazinājās divās valstīs – Lielbritānijā (-8.8%) un Vācijā (-5.8). 2011.gada otrajā pusē liela daļa Eiropas valstu aktualizēja taupības programmas, kā rezultātā palielinājās bezdarbs, kas lielā daļā Eiropas valstu ierosināja strauju privātpersonu maksātnespēju pieaugumu - Francija (+26.4%), Nīderlande (+26%), Somija (+19.7%) un Spānija (+10.4%). Pārējās valstīs pasludināto privātpersonu maksātnespēju pieaugums bijis neliels.