Aktualitātes

Pārdošanas nosacījumi un maksājumu kavējumi vietējos darījumos starp juridiskām personām 2012.gadā

          SIA Creditreform Latvijā noslēdzis ikgadējo pētījumu par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm darījumos starp juridiskām personām (B2B) Latvijas tirgū. Pētījuma mērķis ir apzināt situāciju kavēto maksājumu jomā dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kur darījumi uz pēcapmaksu ir būtiski. Pētījums atspoguļo 2012.gada tendences klientu rēķinu apmaksāšanas disciplīnā, kavēto maksājumu apjomos un to problēmu risināšanas iespējās.

Saglabājas piesardzība darījumos uz pēcapmaksu

     Kopumā 2012.gada pētījuma dati norāda uz uzņēmēju piesardzību izvērtējot komerckredīta piešķiršanu saviem preču un pakalpojumu pircējiem. Kā iemeslus var minēt pašu uzņēmumu minimālās iespējas pietiekamas naudas plūsmas nodrošināšanā, gan arī bailes no iespējamiem maksājumu kavējuma riskiem.
    Pētījums atspoguļo tendenci 2012. gadā līgumus slēgt uz klientiem labvēlīgākiem nosacījumiem ar garāku apmaksas termiņu. 2012.gadā līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bijis 30.5 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes un tas ir par 0.8 dienām jeb 2.7% garāks, kā 2011.gadā.
    Ja 2010. gadā 23,5% gadījumos no visiem darījumiem uzņēmēji noteica simtprocentīgu priekšapmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes, tad 2011. gadā tie bija 18,4% no visiem darījumiem, savukārt 2012. gadā darījumi ar apmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes veidoja vien 10,1% no visiem darījumiem. Straujāk kā iepriekšējos gadus ir pieaudzis darījumu skaits ar līgto apmaksas termiņu no 8 līdz 14 dienām pēc preču piegādes vai darbu izpildes – par 22.5%, līdz ar to šāds apmaksas termiņš 2012.gadā ir ticis noteikts biežāk, kā 2011.gadā, kad vairums uzņēmēju līgumos paredzēja 15-30 apmaksas dienu termiņu pēc preču piegādes vai darbu izpildes. Kopā ņemot apmaksas nosacījumus pirms preču piegādes un darījumus ar termiņu līdz 14 dienām pēc preču piegādes, šādi darījumi veido 56.7%, kas ir par 4.7% vairāk kā 2011.gadā.
    Atsevišķās svarīgākajās biznesa nozarēs līgto darījumu skaits uz atliktā maksājuma nosacījumiem bijis manāmi dinamiskāks. Nozaru griezumā 2012.gadā līgtie apmaksas nosacījumu termiņi pagarinājušies visos apskatītajos sektoros. Visstraujāk līgumos noteiktie apmaksas termiņi par precēm vai pakalpojumiem pagarinājušies apstrādes rūpniecības nozarē un pērn veidoja vidēji 37.2 dienas pēc preču piegādes, savukārt 2011.gadā vidēji bija 25,9 dienas. Tas saistīts ar veiksmīgu rūpniecības atkopšanos, ko nodrošina saražotās produkcija novirzīšana uz eksporta tirgiem, līdz ar to ļaujot lielam skaitam uzņēmumu ievērojami uzlabot savu finansiālo stāvokli un kredītspēju. Skaitliski līdzīgas izmaiņas notikušas būvniecības, transporta un uzglabāšanas un vairumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus nozarēs. Būvniecības nozarē vidējais noteiktais apmaksas termiņš 2012.gadā noteikts 30.0 dienas, salīdzinot ar 26.8 dienām 2011.gadā.

Maksājumu kavējumi pieaug

    Pagarinoties noteiktajiem apmaksas termiņiem, 2012.gadā vidēji palielinājies arī maksājumu kavējumu skaits. Pērn vidējais maksājuma kavējums ir 15.1 diena, kas ir par 3.9 dienām garāks kā 2011.gadā. Iepriekšējo gadu maksājumu kavējuma rādītāji parāda, ka 2012.gada vidējais maksājumu kavējums dienās vēl jo projām ir stipri mazāks, kā tas bijis 2008., 2009., un 2010.gadā, lai arī ir manāma tendence pagarināties. Tas skaidrojams ar asāku konkurenci preču un pakalpojumu noieta tirgos, īpaši ārējos. Lai saglabātu savas iepriekšējās pozīcijas, uzņēmēji kļuvuši nedaudz pielaidīgāki attiecībā uz klientu maksātspējas risku izvērtēšanu. Šis apstāklis arī atstājis negatīvu iespaidu uz klientu rēķinu maksāšanas disciplīnu.
    Bez kavējumiem līgumos noteiktajos termiņos 2012.gadā veikti vairāk nekā puse (55,7%) maksājumu, lai gan pēdējos trijos gados maksāšanas disciplīnai bijusi neliela tendence pasliktināties. Šī tendence saglabājas, ja pieskaita samērā īsos apmaksas kavējumus līdz 7 dienām, kurus vairāk varētu vērtēt kā elementāru maksājumu kārtošanas nedisciplinētības izpausmi.
   Pieredze rāda, ka daļa īslaicīgo maksājumu kavējumu rodas dažādu ārēju apstākļu rezultātā un nereti tā nav apzināta nemaksāšana, tādēļ par būtisku kavējumu tiek uzskatīts rēķinu apmaksas kavējums virs 31 dienai. Pagājušajā gadā būtiski pieaudzis maksājumu kavējumu skaits ar kavējumu no 31 līdz 60 dienām pēc noteiktā apmaksas termiņa 2012.gadā veidojot 8%, salīdzinot ar 3.8% 2011.gadā. Savukārt vispār neapmaksāto parādu daļa (bezcerīgie parādi) saglabājusies 2011.gada līmenī – ap 1%.
 

Visvēlāk tiek apmaksāti apstrādes rūpniecības uzņēmumu rēķini 

    Nozaru griezumā maksājumu kavējumi ir atšķirīgi dažādās nozarēs. 2012.gadā rēķinus ar vismazākajiem kavējumiem apmaksāja tieši būvniecības nozares uzņēmumi – 4.5 dienas. Kopumā būvniecības nozares maksātspēju Latvijā varētu iedalīt divās kategorijās – maksātspējīgā daļa un problemātiskā. Šobrīd ar sliktu maksātspēju pēc CrefoScore maksātspējas vērtējuma novērtēts 48.3% būvkomersantu. Savukārt otra daļa novērtējama ar teicamu un labu maksātspēju. Tajā skaitā ir arī būvniecības nozares lielākie uzņēmumi, kuri spējuši ievērojami paaugstināt savus kredītreitinga rādītājus un ņēmuši dalību pētījumā.
    2012. gadā visvēlāk tiek apmaksāti apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumu rēķini (vidējais kavējums 20.7 dienas).

Uzņēmēji rūpīgi izvērtē klientus pirms sadarbības un parādu administrēšanā stingri pieturas pie iepriekšējos gados izstrādātām procedūrām

   Palielinoties noteiktajiem apmaksas termiņiem un pieaugot maksājumu kavējumiem, uzņēmēju apmierinātība ar klientu rēķinu maksāšanas disciplīnu ir samazinājusies. Savukārt, lai nodrošinātos pret klientu, sadarbības partneru nemaksāšanas risku, 91.1% uzņēmēju pirms sadarbības ar jaunu vai esošu partneri pārbaudījuši tā maksātspēju un izvērtējuši iepriekšējās sadarbības rezultativitāti. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2012.gadā lielākā daļa uzņēmumu sadarbības partnera novērtēšanai būtisku nozīmi piešķir iepriekšējās sadarbības novērtējumam. Būtiska uzņēmumu daļa papildus analizē klienta finanšu rādītājus un pārbauda to maksātspēju parādvēstures datu bāzēs. Lai novērtētu savus klientus, uzņēmēji izmanto visdažādākās metodes - sākot no papildus informācijas meklēšanas internetā, uzņēmumu apmeklēšanas klātienē, beidzot ar atsauksmju apzināšanu no citiem partneriem un piegādātājiem.
    Lai nodrošinātos pret gadījumiem, kad darījuma apjomi pārsniegtu sadarbības partnera finansiālās iespējas, vairāk kā puse (57.1%) uzņēmēju saviem klientiem 2012.gadā noteikuši kredītlimitus. Noteiktie kredītlimitu apjomi lielākajai daļai uzņēmumu ir bijuši robežās no 500Ls līdz 5000Ls. Līdzīgās daļās ir noteiktie kredītlimitu apjomi līdz 500Ls un robežās no 5000Ls līdz 20000Ls – 14.3%. Kredītlimiti, kuru apjomi pērn noteikti 20000Ls un vairāk veido 1.8% gadījumu.
    Pērn uzņēmēji būtisku nozīmi piešķīruši individuāli izstrādātām parādu administrēšanas procedūrām, lai izvairītos no situācijām, kad esošie parādi kļūst bezcerīgi un neatgūstami. 2012.gadā lielākā daļa, 73.2%, uzņēmēju bija stingri pieturējušies pie iepriekšējos gados izstrādātas procedūras un neko parādu administrēšanas procedūrās nav mainījuši.

    Sadarbības partneru maksātspējas novērtēšanai 26,8% uzņēmēju pērn izmantojuši automātiskas vērtēšanas sistēmas un reitingus. Kā ātri novērtēt uzņēmuma iespēju apmaksāt savas saistības? CrediWeb pieejams unikāls produkts CrefoScore - indekss, kurš norāda varbūtību, ar kādu uzņēmums nepildīs tekošās saistības turpmāko 12 mēnešu laikā. Vieglākai un ātrākai uztverei izveidotas 10 CrefoScore riska klases no viens līdz desmit, kur pirmā līdz astotajai klasei uzrāda uzņēmuma maksātspēju. Savukārt, devītajā riska klasē uzņēmums nonāk, ja tam pēdējā gada laikā ir reģistrēts būtisks maksājumu kavējumu apjoms, bet desmitajā – ja uzņēmums ir maksātnespējīgs, vai arī norisinās tās reorganizācijas vai likvidācijas procesi. Latvijas Komercreģistra uzņēmumu CrefoScore apskats parāda, ka lielākā daļa uzņēmumu 2013.gada maijā atrodas piektajā CrefoScore riska klasē ar vidēju maksātspēju (22.3%).
     2013.gada maijā kopumā 40.9% Komercreģistra uzņēmumu atrodas pirmajās piecās CrefoScore riska klasēs ar teicamu, ļoti labu, labu maksātspēju un vidēju maksātspēju.
     Maksātspēju zem vidējā līmeņa un saspringtu maksātspēju uzrāda 15.9% Komercreģistra uzņēmumu. 2013.gada maijā būtiska daļa uzņēmumu – 23.7% - atrodas devītajā un desmitajā CrefoScore riska klasēs - sadarbība ar šiem uzņēmumiem nav ieteicama to kredītriska dēļ, kam par iemeslu ir nenokārtotās saistības pret sadarbības partneriem un reģistrēti negatīvi gadījumi kredītvēsturē vai arī jau uzsākti maksātnespējas/likvidācijas procesi.