Creditreform presē

Līderiem augsts kredītreitings

Meža nozares lielajiem uzņēmumiem ir augsts kredītreitings; tie lielākoties tiek ierindoti viszemākā riska klasēs
To liecina Creditreform grupas pētījums par kredītreitinga izmaiņām 100 Latvijas lielākajiem meža nozares uzņēmumiem pēdējo gadu laikā.

Aug drošo skaits

«Tieši 2012. gadā ievērojami palielinājies to uzņēmumu skaits, kas novērtēti ar pirmo, viszemākā riska, klasi - no sešiem 2011.gadā līdz 15 šogad,» uzsver SIA Creditreform Latvia valdes loceklis Māris Baidekalns. Šie uzņēmumi raksturojami ar stabilu attīstības potenciālu, pietiekami augstu pašu kapitāla īpatsvaru, teicamu maksātspēju un zemu kreditēšanas risku. Kā rāda dati, pirmskrīzes un krīzes gados ar šādu kredītreitinga klasi bija novērtēti tikai atsevišķi uzņēmumi. Pētījums rāda, ka līdztekus tam visus pēdējos sešus gadus saglabājusies izteikta tendence pieaugt arī uzņēmumu skaitam, kas novērtēti ar otro riska klasi. Šogad no top 100 uzņēmējiem ar šo riska klasi novērtēti gandrīz puse - 49 uzņēmumi.

«Trešajā riska klasē ir bijusi izteikta tendence uzņēmumu skaitam samazināties, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar to pāreju uz otro un pirmo riska klasi,» tā M. Baidekalns. Līdz ar to varot secināt, ka līdztekus pieaugošai konkurētspējai tiek nodrošināti arī pietiekami stabili visi maksātspējas un likviditātes rādītāji. «Gandrīz līdz minimumam samazināti visi kārtējo maksājumu kavējumi. Sadarbības partneri komercdarījumos labprāt piešķir atliktā maksājuma nosacījumus. Finanšu stabilizēšanā te svarīga vieta ierādīta arī efektīvai darbībai izmaksu minimizācijā, tādējādi panākot pieņemamu komerciālās rentabilitātes līmeni,» skaidro M. Baidekalns. Lai arī TOP 100 ir tikai neliels uzņēmumu skaits, kas novērtēti ar vidēju vai zem vidējas kredītriska pakāpes (tikai pieci uzņēmumi), nozarē kopumā šādu uzņēmumu vēl esot pietiekami daudz.

Vidējā temperatūra
Pētījums arī rāda, ka meža nozares visu uzņēmumu vidējais kredītreitings kā 2009.gadā, tā arī 2012. gadā joprojām saglabā sesto riska klasi. «Diemžēl tas nozīmē, ka maksātspējas un kredītspējas kopējie rādītāji ir zem vidējā līmeņa. Līdz ar to uzņēmumiem hroniski trūkst pašu kapitāla finansēto apgrozāmo līdzekļu, kas bieži izraisa likviditātes problēmas, tādējādi tiem rodas īslaicīgi maksājumu kavējumi,» tā M. Baidekalns. Viņš norāda, ka šo samērā zemo riska klasi kopumā nozarē ietekmē arī fakts, ka arvien vairāk tiek reģistrēti jauni uzņēmumi, kas vēl nav paspējuši nostabilizēt savas finanses.

Ir kur augt
2011.gadā meža nozares kopējais apgrozījums sasniedza 1,7 miljardus Ls, kur lielāko apgrozījuma daļu veidoja tieši koksnes un koka izstrādājumu ražošana. «Pateicoties pēdējos gados veiktajām investīcijām, kokrūpniecību raksturo augsti attīstīta pirmapstrāde. Tajā pašā laikā, lai iegūtu augstāku pievienoto vērtību, koksnes tālākā apstrādē vēl ir ļoti daudz darāmā. Proti, salīdzinot nozari Latvijā ar citām tā saucamajām meža «lielvalstīm», tā ir 2-3 reizes mazāka,» uzsver M. Baidekalns. Tādēļ svarīga ir konkurētspēja ne tikai Latvijā, bet arī globālajā tirgū. Viņaprāt, tādējādi būtisks nosacījums ir stabilizēt ikviena uzņēmuma finansiālo stāvokli, kas ļautu uzņēmumiem sekmīgi attīstīties un reizē aktīvi realizēt savu komercdarbību dažādos tirgos. «Tieši tādēļ īpaša nozīme tādam uzņēmuma sekmīgas attīstības, finansiālās stabilitātes un maksātspējas apkopojošam rādītājam kā piešķirtajam kredītreitingam,» tā M. Baidekalns.

Jo augstāk, jo labāk
Kredītreitings iegūts automātiskā on-line kredīta riska vērtēšanas sistēmā portālā crediweb.lv. Tā ir izstrādāta, izmantojot SIA Crefo Rating - Uzņēmumu reģistra atkalizmantotāja datus. Izveidotas 10 CrefoScore riska klases, kur pirmā līdz astotajai klasei uzrāda uzņēmuma maksātspēju - jo zemāka riska klase, jo augstāka maksātspēja, skaidro M. Baidekalns. Viņš norāda, ka devītajā riska klasē uzņēmums nonāk, ja tam pēdējā gada laikā ir reģistrēts būtisks maksājumu kavējumu apjoms, bet desmitajā - ja uzņēmums ir maksātnespējīgs vai arī norisinās tā reorganizācijas vai likvidācijas procesi. «Lai nonāktu pie šīs riska klases, tiek izvērtēta jaunākā finanšu informācija par uzņēmumu, tā kredītvēsture, komercdarbības nozares riska indikatori, kā arī informācija par maksātnespējas, reorganizācijas, likvidācijas, TAP un bankrota procesiem,» tā M. Baidekalns.