Creditreform presē

Nozares simts lielākajiem uzņēmumiem maksātspēja pamazām uzlabojas

Pēc krīzes pārvarēšanas vairums nozares uzņēmumu ir spējuši paaugstināt savu kredītreitingu un ierindoties zemākajās riska klasēs.
Tas izriet no Creditreform grupas pētījuma par kredītreitinga izmaiņām 100 Latvijas lielākajiem metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumiem pēdējos gados. Metālapstrādes un mašīnbūves nozare ir viena no svarīgākajām tautsaimniecībā: nodrošina ap 23% no apstrādes rūpniecības kopprodukta un ap 30% no kopējā preču eksporta.

Aug drošo skaits
«Nozares uzņēmumu kredītspējai ir tendence uzlaboties, jo šogad ar pirmo - viszemākā riska klasi (teicama maksātspēja) novērtēti 14 uzņēmumi, pērn tādu bija 6, savukārt ar otro riska klasi - ļoti labu maksātspēju - novērtēti - 42 uzņēmumi,» secina SIA Creditreform Latvia valdes loceklis Māris Baidekalns. Neraugoties uz globālās finanšu krīzes radītajām papildu grūtībām, uzņēmumi ne tikai atkopušies, bet sekmīgi attīsta komercdarbību un vienlaikus saglabā zemas kredītriska klases.

«Piemēram, SIA AGK Thermotechnik Lettland, kura pērno gadu noslēgusi ar 2,65 milj. latu peļņu un atzīstamu komerciālo rentabilitāti - 16,8%, pašu kapitāls veido 61,2% aktīvu, kopējās likviditātes koeficients - 1,91, kas ir pietiekams, lai spētu laikus kārtot visus maksājumus. To pašu var attiecināt arī uz vieglā metāla iepakojuma ražotāju SIA Ardagh Metal Packaging Latvia. Uzņēmums gadu pabeidzis ar 1,28 milj. latu peļņu ar augstu komerciālās rentabilitātes līmeni - 14,5%. Ar pašu kapitāla ieguldījumiem izveidoti 85,2% aktīvu, tostarp lielākā daļa apgrozāmo līdzekļu. Lielāko peļņas daļu uzņēmums investē tehnoloģiskajai attīstībai. Ar labu maksātspēju un zemu kredītrisku ir arī SIA, Leax Baltix, SIA Trellerborg Wheel Systems un citi,» konkrētus piemērus nosauc M. Baidekalns.

Vājie ķēdes posmi
Pētījumā secināts, ka nozares pērn 100 lielākie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma spējuši uzlabot savu finansiālo stabilitāti un konkurētspēju. Proti, 2010. gadu ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem noslēdza visai liels skaits - 33 uzņēmumi, bet aizvadītajā gadā tādu nesekmīgo vairs bija tikai 11 jeb trīs reizes mazāk, norāda M. Baidekalns. Līdz ar to gūtā kopējā peļņa pārsniegusi iepriekšējā gadā faktiski sasniegto par 27,1 milj. latu vai gandrīz 12 reizes. Būtiski pieaugusi arī komerciālā rentabilitāte. «2010. gadā nesegto zaudējumu apmērs bija tik liels, ka negatīvais saldo veidoja 2% no kopējā neto apgrozījuma, toties pērn jau panākts komerciālās rentabilitātes rādītājs, kas vidēji, lai arī vēl nebija visai augsts, tomēr pozitīvs - 5,1%,» situāciju raksturo M. Baidekalns. Tajā pašā laikā jau bija 22 uzņēmumi, kuru komerciālās rentabilitātes līmenis pārsniedza 10 un vairāk procentu robežu. «Tieši šī sekmīgā komercdarbība ļāvusi ievērojamam skaitam uzņēmumu novirzīt vairāk savu līdzekļu tehniskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, kā arī citu pasākumu īstenošanai, saistītai ar konkurences priekšrocību nostiprināšanu tirgū,» viņš turpina. Strādājot ar pietiekoši augstu peļņas normu, ir visas iespējas izveidot arī optimālu uzņēmuma kapitāla struktūru - starp pašu un aizņemto kapitālu, kas ļauj labāk izvairīties no dažādiem finanšu riskiem. «Tas ir saistīts ar spēju nomaksāt saistības noteiktajā laikā un apmērā. Jo lielāks aizņemtā kapitāla īpatsvars, jo augstāks finanšu risks,» zina teikt M. Baidekalns. Līdz ar to, viņaprāt, diemžēl nereti uzņēmumi nespēj laikus un pilnā mērā izpildīt savas saistības pret trešajām personām tikai tādēļ, ka pārlieku lielu īpatsvaru veido dažādi aizņemtie līdzekļi.

Mainās struktūra
Pēdējā gada laikā nozares uzņēmumos manāmi uzlabojusies kapitāla struktūra. «Simtniekā, kur pašu kapitāls veido 35 un vairāk procentu no kopējiem aktīviem, bija 55 tādi uzņēmumi. Tomēr ir seši uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu. Saprotams, ka tiem pastāv liels risks izvairīties no dažādu maksājumu kavējumiem trešajām personām,» secina M. Baidekalns un piebilst: runa ir ne tikai par šiem uzņēmumiem. Proti, bieži vien kārtējo maksājumu kārtošanas grūtības sagādā arī uzņēmumi, kam pašu kapitāla īpatsvars ir zems - 10-15%. «Lielākoties viņiem hroniski trūkst pašu kapitāla finansēto apgrozāmo līdzekļu, tie nespēj nodrošināt pietiekamu skaidrās naudas plūsmu. Faktiski nepārtraukti veidojas likviditātes problēmas, ko nevar noslēpt no kreditoriem,» tā M. Baidekalns. Ar periodiskām likviditātes problēmām joprojām bieži vien nākas saskarties 28 nozares komersantiem, kuru kopējās likviditātes koeficients ir zemāks par 1. «Šādas situācijas savukārt veido sliktu kredītvēsturi, rada neuzticību gan esošo, gan potenciālo sadarbības partneru acīs. Par šādiem uzņēmumiem saka: uzņēmumam ir zema maksātspēja, slikts kredītreitings,» tā M. Baidekalns.

Liels uzrāviens
«Nozare ir atgriezusies attīstības fāzē,» secina M. Baidekalns. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka 2011. gadā nozares uzņēmumu kopējais saražotās un pārdotās produkcijas apjoms ļoti tuvu pietuvojies vienam miljardam latu un bijis lielāks nekā 2010. gadā par 258,4 milj. latu vai 36,1 procentiem. Augsti ražošanas pieauguma tempi turpina saglabāties arī šogad. Četras piektdaļas saražoto izstrādājumu savu noietu atraduši ārējos tirgos, kas arī ir nozares galvenais attīstības dzinulis. Gada laikā par 1,6 tūkstošiem jeb 12,2% pieaudzis nodarbināto skaits.
Automātiskā on-line kredīta riska vērtēšanas sistēma portālā crediweb.lv ir izstrādāta, izmantojot SIA Crefo Rating - Uzņēmumu reģistra atkalizmantotāja datus. Izveidotas 10 CrefoScore riska klases, kur pirmā līdz astotajā klase uzrāda uzņēmuma maksātspēju - jo zemāka riska klase, jo augstāka maksātspēja.