Creditreform presē

TOP 100 – augstākais iespējamais kredītreitings

Meža nozares lielajiem uzņēmumiem ir ļoti augsts kredītreitings, tie pārsvarā tiek ierindoti zemākā riska klasēs

Šādu ainu rāda Creditreform grupas pētījums par kredītreitinga izmaiņām 100 lielākajiem meža nozares uzņēmumiem pēdējos gados. Jāatgādina, ka 2012. gadā meža nozare visā atjaunotās valsts vēsturē uzrādījusi lielāko eksporta apjomu –eksportēti koksnes produkti 1,21 miljarda Ls vērtībā. Pastāv viedoklis, ka tieši meža nozares uzņēmumu pēdējo gadu veikums lielā mērā sekmējis valsts tautsaimniecības atlabšanu un izeju no krīzes. 

Notur līmeni
«Tieši 2013. gadā ievērojami palielinājies to uzņēmumu skaits, kas novērtēti ar viszemākā riska klasi – no 27 uzņēmumiem pērn līdz 33 šogad,» uzsver SIA Creditreform Latvia valdes loceklis Māris Baidekalns.  Viņš atzīst, ka  šie uzņēmumi  raksturojami ar stabilu attīstības potenciālu, pietiekami augstu pašu kapitāla īpatsvaru, teicamu maksātspēju un zemu kreditēšanas risku. Kā rāda dati, pirmskrīzes un krīzes gados ar šādu kredītreitinga klasi bija novērtēti tikai atsevišķi nozares uzņēmumi.
«Neraugoties uz pietiekami asām kokmateriālu noieta tirgus problēmām, meža nozares lielākie uzņēmumi joprojām saglabā augstu kredītreitingu, kur 90% ierindoti pirmajā un otrajā, t.i., viszemākā riska klasēs, ar attiecīgu maksājumu kavējumu iespējamību 0,7% un 1,5%,» stāsta M. Baidekalns. Lielākai daļai uzņēmumu riska klases gada laikā nav mainījušās, bet 22 uzņēmumiem tā ir par vienu klasi uzlabojusies, iegūstot augstāku maksātspējas rādītāju. 12 uzņēmumiem par vienu riska klasi kredītreitings samazinājies. «Līdztekus pieaugošajai konkurētspējai tiek nodrošināti arī stabili maksātspējas un likviditātes rādītāji, sadarbības partneri labprāt piešķir atliktā maksājuma nosacījumus. Finanšu stabilizēšanā svarīga vieta ierādīta arī efektīvai darbībai izmaksu minimizācijā, tādējādi panākot pieņemamu komerciālās rentabilitātes līmeni,» tā M. Baidekalns.

Liela plaisa
Lai arī TOP 100 ir neliels uzņēmumu skaits, kas novērtēti ar vidēju kredītriska pakāpi vai zem tās (tikai 2 uzņēmumi), nozarē kopumā ārpus simtnieka šādu uzņēmumu vēl ir visai daudz. Tādēļ riska klase ir 6, kas norāda uz diezgan augstu maksātnespējas risku, krietni zem vidējā līmeņa.
«Kredītreitings ir palīgs uzņēmumu vadībai, lai novērtētu sadarbības partneru finansiālo stabilitāti un maksātspēju, un daudzi izmanto Creditreform maksātspējas risku novērtēšanas modeli CrefoScore, kas ir automātiska on-line kredīta riska vērtēšanas sistēma,» skaidro M. Baidekalns. Katru uzņēmumu izvērtē pēc 10 CrefoScore riska klasēm, kur no pirmās līdz astotajai klasei uzrāda tā maksātspēju – jo zemāka riska klase, jo augstāka tās maksātspēja. «Lai nonāktu pie šīm riska klasēm, tiek izvērtēta ne tikai jaunākā finanšu informācija par uzņēmumu, bet arī tā kredītvēsture, liels skaits strukturālo datu (darbinieku skaits, firmas vecums, juridiskā forma un vairāki citi rādītāji), komercdarbības nozares riska indikatori, kā arī informācija par maksātnespējas, reorganizācijas, likvidācijas, tiesiskās aizsardzības un bankrota procesiem.

Smagsvara loma
Vērtējot nozari, M. Baidekalns uzsver, ka tajā iekļaujas gan mežsaimniecība, gan koksnes tirdzniecības un mēbeļu ražošanas jomas, tomēr noteicošā loma piekrīt tieši kokapstrādei, kas 2012. gadā veidoja 21,5% no visas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoma. Lielākā daļa – 73,2% no saražotajiem izstrādājumiem – eksportēti un bija 15,1% no visa valsts eksporta. «Tā bija viena no pirmajām nozarēm, kurā pēc apjomīgas ražošanas sašaurināšanās atsākās izaugsme un ražošanas apjomi jau par vairāk nekā 40% pārsnieguši 2007. gada līmeni. Tas ir arī saprotams – lai gan Latvija ir ar mežiem bagāta valsts, kas aizņem 52% no tās teritorijas un šajā rādītājā ieņem ceturto vietu Eiropā, bez attīstītas kokapstrādes to vērtība no ekonomiskā viedokļa nebūtu liela,» viņš turpina.
Ar mērķtiecīgi veikto mežsaimniecisko uzņēmumu darbību panākta mežaudžu ražības uzlabošanās, kā rezultātā mūsdienās no viena hektāra meža iespējams iegūt daudz vairāk lietderīgas koksnes nekā jebkad agrāk, kas arī bijis galvenais noteicošais faktors vērienīgai mūsdienīgas kokapstrādes attīstībai.
«Pēdējos gados veiktās investīcijas ļauj kokrūpniecību raksturot kā nozari ar augsti attīstītu pirmapstrādi. Problēma, kas prasa neatliekamus risinājumus, joprojām ir koksnes tālākā apstrāde, kura jāattīsta, lai no nozares iegūtu lielāku pievienoto vērtību,» secina M. Baidekalns.
 
Lielas svārstības
Nozares produkcijas ražošana pārsvarā balstīta uz ārējiem tirgiem, pamatā Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju un citām ES valstīm, kur vairumā ievērojami samazinājies pieprasījums, kas atstājis negatīvu iespaidu uz nozari kopumā. Tas, pēc M.Baidekalna domām, uzskatāmi atspoguļojies arī izraudzīto TOP 100 uzņēmumu grupas galvenajos ražošanas un finanšu rādītājos.
«2012.gadā šo uzņēmumu pārdošanas apjoma kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vēl nav izteikti liels – tikai 1,3%, tajā pašā laikā saglabājot nozīmīgu neto realizācijas apjomu – 1,52 miljardi Ls. Uzmanību saista tas, ka no simtnieka būtisku pārdošanas apjoma kritumu uzrāda 41 uzņēmums. Daudz izteiktāk šis kritums atspoguļojies peļņas rādītājos. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies par 27,73 milj. Ls vai 19,5%., bet gadu ar nesegtiem zaudējumiem noslēgušas  astoņas kompānijas,» viņš rezumē.
Nozares simtnieka galvenie finansiālās stabilitātes rādītāji kopumā ir visai apmierinoši. To sekmē apstāklis, ka gandrīz pusi (42%) no apgrozāmajiem līdzekļiem veido pašu kapitāls, kas palīdz nodrošināt labu pašreizējo maksātspēju.
«Uz to norāda arī pietiekami augsts kopējās likviditātes koeficients, kas šā gada sākumā bija 1,72,» norāda eksperts. Tomēr viss tas neizslēdz veselu virkni potenciālo maksātnespējas risku iespējamību nākotnē. «piektdaļai uzņēmumu kopējās likviditātes koeficients bija zemāks par 1, kas norāda uz pašu finansētā apgrozāmā kapitāla neesamību, tie visi finansēti no aizņemtajiem līdzekļiem un vienlaikus rada paaugstinātu risku savlaicīgi kārtot maksājumus,» zina teikt M. Baidekalns. Bieži vien sarežģījumus pietiekamās naudas plūsmas nodrošināšanā izraisa arī straujš debitoru parādu pieaugums, kur vienmēr kaut kāda daļa ir ar lielākiem vai mazākiem kavētajiem samaksas termiņiem. «Arī simtnieka  kopumā vērojams pietiekami augsts debitoru parādu pieaugums, kas praktiski pie nepalielināta realizācijas apjoma, salīdzinot ar iepriekšējojo gadu, pieaudzis par 10,5 procentiem,» teic M. Baideklans.
100 lielāko meža nozares uzņēmumu kredītreitings

 Riska klase

 2013

 2013

 1

 33

27 

 2

 57

56 

 3

 8

12 

 4

 0

 5

 0

 1

 6

 1

 7

 0

 8

 1

 9

 0

 0

 10

 0

 0

 Kopā

 100

100 

 

Meža nozares uzņēmumu vidējā riska klase
no vairāk nekā 6700  uzņēmumiem

 Gads

Vidējā riska klase minētajā nozarē 

 2011.

 5

 2012.

 6

 2013.

 6

Avots: SIA Creditreform Latvia pēc  http://www.crediweb.lv/ materiāliem.

Meža nozares TOP 100 faktos

  2012  2011 
 Neto apgrozījums (miljardi Ls)  1.523 1.536 
 Tīrā peļņa (milj.Ls)  113.78  141.82
 Darbinieku skaits  12608 12128