Creditreform presē

Pārgalvības augļu ievācēji

Creditreform tagad saņem maksimālu pieprasījumu, ko radīja iepriekšējo gadu neapdomīgā aizdošana, un brīdina — parādu vilnim sekos maksātnespējas cunami.

"Nu redziet, kambaros mēs vairs nevaram, nākas pa gaiteņiem mocīt. Kā pārpildītā slimnīcā," smejas SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns, raksturojot uzņēmuma darba apjoma pieaugumu. No četru cilvēku sastāva 1995.gadā Creditreform ir izaudzis līdz 90 darbinieku lielam uzņēmumam, kas šogad saņems pēc kārtas 900 000 parādu piedziņas lietu. 90.gadu piedzīšanas tehnoloģiju aura, kurā risku izvērtēšana aprobežojas ar "es viņu zinu, foršs džeks", un mīti, ka piedziņa notiek pārsvarā ar gludekļu palīdzību, joprojām pavada šīs nozares darbu, tomēr tirgus ir mainījies un īpašas transformācijas to skārušas tieši šogad, Latvijā ienākot jauniem spēlētājiem un mainoties jau esošo pozīcijām.

"Ieejas biļete nozarē ir diezgan dārga," norāda M.Baidekalns — lielas investīcijas IT risinājumos un rūpīga darbinieku atlase pašu spēkiem, izvēloties cilvēkus ar stipriem nerviem un pacietību. Šogad darba ir vairāk, tāpēc arī darbinieku ir apmēram par 25% vairāk.

Papīrus vairs neredz

Uz kriminālā fona, kas raksturoja parādu piedzīšanu 90.gados, Creditreform metodes izskatījās naivi, jo uzsvars tika likts uz informāciju, atceras M.Baidekalns. Uzņēmums nav tikai parādu piedzinējs, bet kredītmenedžmenta uzņēmums, uzsver M.Baidekalns. Tas nozīmē arī informatīvos pakalpojumus, kuri palīdz naudas aizdevējiem izvērtēt kreditēšanas riskus, vēl pirms kaut kas ir aizdots, — uzņēmumu maksātspējas novērtējumu un kredītvēstures datubāzes uzturēšanu. "Būtībā mēs taisām tādu luksoforiņu — zaļš, dzeltens, sarkans," saka M.Baidekalns. Tā ir joma, kurā specializējas Creditreform mātes kompānija Vācijā, taču Latvijas tirgus specifika par vadošo izvirzījusi tieši parādu piedzīšanu, teic M.Baidekalns.

Kredītmenedžmenta biznesā lielu daļu panākumu izšķir kompānijas IT risinājumi, tāpēc tiem tiek pievērsta liela uzmanība. Digitalizācija jau nonākusi tik tālu, ka bieži vien papīra formātā lieta nemaz nepastāv — no klienta pieprasījums tiek saņemts elektroniski, komunikācija ar parādnieku arī notiek elektroniski, arī datubāze ir elektroniska.

Vidējā nav

Creditreform kredītu vēstures datubāzē ir 450 tūkstoši parādnieku, lielākā daļa — privātpersonas. Datubāzē fiksē gan maksājumu pārkāpumus, ja parāds nav atdots mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas, gan situācijas atrisināšanos — parāda atdošanu. M.Baidekalns nenoliedz, ka pastāv arī savdabīgs melnais saraksts (par to, kā tas būtu dēvējams, kompānijā gan vēl diskutē). Tajā ir uzņēmumi, kuri rēķinus nemaksā nevis aizmāršības vai pārejošu grūtību dēļ, bet sistemātiski "ignorē jebkādus kreditoru centienus atgūt viņu likumīgo naudu". Privātpersonām tāda saraksta nav, taču ir "nemaksātāju talanti". Jaunākais rekords — 23 lietu buķete vienam parādniekam.

Creditreform pārbauda visus Latvijas komercreģistrā fiksētos uzņēmumus, izvērtējot to maksātspēju. Dati rāda — salīdzinot ar pagājušo gadu, kad vairākumam uzņēmumu bija vidējs maksātnespējas riska koeficients, tagad ievērojams skaits uzņēmumu pārcēlušies uz reitinga riskantāko daļu. Pērn decembra sākumā riskantākajā klasē ietilpa vien 0,2% uzņēmumu, bet tagad to ir 7,76%.

Pret tipiskā parādnieka portreta veidošanu M.Baidekalns gan kategoriski iebilst. Viņaprāt, tā ir tukša parādu piedzinēju zīmēšanās, jo "nekāda vidējā nav" — bankas parādnieks ir stipri atšķirīgs no telekomunikāciju vai komunālo maksājumu parādnieka. Taču izlīdzinātā vidējā parāda summa fiziskām personām ir izrēķināma — apmēram 350 latu. Arī juridisko personu parādu statistika stereotipus neapstiprina — salīdzinot parādnieku skaitu ar iedzīvotāju skaitu, tradicionāli ekonomiski depresīvajā Latgalē parādnieku nav vairāk kā citviet.

Aizdevēji vieglprātīgi

Lai gan M.Baidekalns uzskata, ka runāt par krīzi jau ir sliktais tonis, viņaprāt, "nauda ir palikusi smagāka un garāka", turklāt valstiskā mērogā parādu problēma pagaidām vēl ir nenovērtēta — reti kurš apzinās, ka kavētie parādi šodien pēc kāda laika (pēc M.Baidekalna aplēsēm, nobīde ir četri pieci mēneši) nozīmēs maksātnespēju, darbavietu zudumu un tādējādi arī kopējās ekonomiskās aktivitātes kritumu. Parādu piedzinēji šūpojas pretēji ekonomiskajam ciklam, saka M.Baidekalns — kad ekonomikā ir laba likviditāte, parādu piedzīšana ir mazāk pieprasīta, tagad pieprasījums ir krietni izaudzis, taču process kļuvis smagāks.

Problēma ir arī aizdevēju atbildība. "Parādu piedziņa jau ir uzņēmuma kredītpolitikas neveiksme" — neizvērtēts kredītņēmējs, apgrozījuma palielināšanas labad bez jebkādas pārbaudes līzingā dotie putekļusūcēji un plazmas televizori. Tādēļ kredītvēstures datubāze var kalpot arī par patēriņa ierobežošanas instrumentu, tomēr M.Baidekalns atzīst — daudzi uzņēmumi, it sevišķi preču pārdevēji līzingā, joprojām pret saviem klientiem izturas vieglprātīgi.

Trūkst asociācijas

Runājot par situāciju nozarē, M.Baidekalns norāda, ka ir jūtams kādas "jumta organizācijas" trūkums — spēlētāji var paziņot savu tirgus daļu pēc saviem ieskatiem, lai gan bieži vien to apgrozījums liecina par kaut ko citu. Apvienošanās asociācijā, viņaprāt, līdzētu arī likumdošanas lobēšanā un kopīgu ētikas normu izstrādē, kā tas jau notiek asociācijās Eiropā.

Par šāgada rezultātiem nozarē runāt vēl pāragri, un nav zināms arī spēku samērs tirgū. Pēc M.Baidekalna novērojumiem, vieni (piemēram, Balt Risk un Lindorff) parādu piedzīšanas segmentā sāk kļūt mazāk pamanāmi, citi (piemēram, Paus Konsults) kļūst agresīvāki. Parādījušies arī jaunpienācēji, piemēram, lielākais Igaunijas parādu piedzinējs Julianus Inkasso. Taču, pēc M.Baidekalna aplēsēm, kredītmenedžmenta tirgus Latvijā pērn bija vien 3,7 miljonu latu. Vēl mazāks ir parādu piedzīšanas tirgus, kurā Creditreform piederot apmēram puse. Šogad pārņemti 170 tūkstoši jaunu parādu lietu par kopējo summu 55 miljoni latu.

Darbojoties 19 Eiropas valstīs, Creditreform ir ko teikt arī par dažādu kultūru un mentalitāšu ietekmi uz naudas aizdevēju un aizņēmēju attiecībām. Likumsakarība ir samērā vienkārša — jo tālāk uz dienvidiem, jo ilgāk jāgaida parāda atdošana.