Creditreform presē

Top likumprojekts parādu piedzinēju darbības regulēšanai

Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā īpaši saasinājušās problēmas saistībā ar parādu piedziņu, un ievērojot faktu, ka līdz šim nav izstrādāts tiesiskais regulējums ārpustiesas parāda piedziņas jomā, pērnā gada rudenī Ekonomikas ministrija sāka darbu pie jauna likumprojekta. Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts tiek izstrādāts, lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā.

Ārpustiesas piedziņa (inkasso) nozīmē, ka parāds no kreditora tiek atgūts, nemaksātāja lietai nenonākot līdz tiesai. Parādu piedzinēju darbību regulējoša likuma neesamība ir ļāvusi daudzām firmām, kas nodarbojas ar piedziņas lietām, darboties pēc brīvi izvēlētām metodēm un diktēt savus noteikumus. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemtas daudzas sūdzības par piedzinēju neētisku darbību, dažādām metodēm, kā parādnieki tiek spiesti atdot savus parādus, kā arī gadījumiem, kad parāda summas ir aprēķinātas nepamatoti u.tml.

Jāņem vērā, ka daļa piedziņas firmu izveidotas tieši krīzes laikā un tajās bieži vien strādā neprofesionāļi, kas parādu piedziņas jomu pārzina tikai aptuveni. Savukārt kompānijas, kas tirgū darbojas jau ilgāku laiku un pārstāv starptautiskus uzņēmumus, darbojas pēc vispārējiem likumdevēja noteiktajiem „rāmjiem” un starptautisko profesionālo organizāciju noteiktajiem standartiem un darbības kodeksiem. Starptautiskie uzņēmumi parasti stingri respektē valsts likumdošanu.

 

Darbs pie jaunā likumprojekta izstrādes vēl turpinās, bet jau tagad ir zināms, ka tajā paredzēts:
1) noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ar parādnieku;
2) noteikt prasības sniedzamajai informācijai parādniekam par parāda esamību (prasība sniegt patiesu un pilnīgu informāciju);
3) noteikt kārtību, kādā parādniekam ir tiesības apstrīdēt parāda esamību vai atsevišķas to veidojošās komponentes;
4) noteikt pienākumu parādniekam sadarboties ar kreditoru vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzēju un labprātīgi veikt parāda atmaksu;
5) noteikt prasības parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam;
6) risināt fizisko personu datu pieejamības jautājumu;
7) risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu.

 

Māris Baidekalns, SIA CREDITREFORM LATVIJA valdes loceklis:


„Nav apšaubāma tiesiskā regulējuma nepieciešamības ārpustiesas parādu piedziņas jomā. Likuma regulācija faktiski attiecas tikai uz patērētāju parādiem, nevis komersantu attiecībām, kuras regulē citi normatīvie akti. Aktualitāti vēl jo vairāk pastiprina fakts, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis subjektu skaits, kuri par savu pamatdarbību norāda parādu piedziņu, kuru piedziņas metodes nav savietojamas ar profesionālās ētikas normām un kuri ar šādu savu rīcību degradē nozares profesionālo reputāciju. Neapšaubāmi šī situācija satrauc arī nozarē ilgstoši darbojošos uzņēmumus, kuri darbojas saskaņā ar starptautiski pieņemtām labas prakses un ētikas normām. Pašreizējā tiesiskā regulējuma projekts ir vērtējams divējādi. No vienas puses, ir svarīgi aizpildīt tiesisko vakuumu, un ir atbalstāma EM un PTAC iniciatīva ārpustiesas parādu piedziņas procesā aizsargāt godprātīgus patērētājus. No otras puses, sasteigtā darba procesa un ierobežotās kapacitātes dēļ ārpus likumprojekta tvēruma ir palikuši vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojuma saņēmēja aizsardzība no negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Vēlamies uzsvērt, ka likumprojekta gala versija vēl nav pabeigta, tostarp nav zināmi tādi būtiski aspekti kā vispārējās prasības komersantiem, kas vēlēsies saņemt licenci ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu sniegšanai. Līdz ar to likumprojekta ietekmes objektīvs novērtējums būs iespējams tikai pēc dokumenta projekta pabeigšanas.”